Publicēts: 13.04.2026.
  • 1885. gadā skolotājs Andrejs Bēms kora sapulcē pieņem lēmumu par mazas bibliotēkas izveidošanu Slokā.
  • 1894. gadā, pabeidzot Ķemeru peldiestādes pārbūves darbus, kūrmājā tiek izveidotas lasāmās istabas. Pirmā pasaules kara laikā gan peldiestāde, gan kūrmāja tiek nopostītas.
  • 1910. gadā Slokas pilsētas valde nodibina publiski pieejamu bibliotēku, kas darbojās līdz Pirmajam pasaules karam.
  • 1929. gada 10. jūnijā Ķemeru sēravotu iestādē atver bibliotēku ar lasītavu.
  • 1931. gadā izveidota Latvijas nacionālās jaunatnes savienības Ķemeru nodaļas bibliotēka.
  • 1934. gadā pabeigta Ķemeru pamatskolas būve, kas sekmēja skolas bibliotēkas telpas iekārtošanu.
  • 1936. gadā Slokā reģistrētas divas bibliotēkas: Slokas pilsētas brīvbibliotēka-lasītava Tirgus laukumā 3 un Jāņa Šņores bibliotēka Jūras ielā 14a (tagad Raiņa iela).
  • 1936. gadā, atklājot Ķemeru viesnīcu, tiek atvēlēta telpa bibliotēkai.
  • 1945. gadā jaunā statusā dibināta Slokas bibliotēka.
  • 1945. gadā dibināta Jūrmalas Centrālā bibliotēka, toreiz kā Rīgas pilsētas 19. bibliotēka Dubultu prospektā 42.
  • 1945. gada jūlijā dibināta Ķemeru pilsētas bibliotēka Andreja Upīša ielā 14a (tagad Liesmas iela 6).
  • 1948. gada vidū dibināta Asaru bibliotēka kā Rīgas pilsētas 24. bibliotēka Dzelzceļa ielā 3.
  • 1950. gadā dibināta Bulduru bibliotēka kā Rīgas 28. bibliotēka Vidus prospektā 47.
  • 1950. gadā Slokas bibliotēka pārceļas uz Kosmonautu ielu (tagad Dzirnavu iela 48).
  • 1953. gadā dibināta Ķemeru bērnu bibliotēka Andreja Upīša ielā 14a (tagad Liesmas iela 6).
  • 1956. gadā daļa no Slokas pilsētas bērnu bibliotēkas krājuma tiek pārcelta uz Kauguriem, Nometņu ielu 2, dibinot 2. bērnu un jaunatnes bibliotēku.
  • 1956. gadā Ķemeru bērnu bibliotēka pārceļas uz Andreja Upīša ielu 11.
  • 1959. gadā Rīgas pilsētas 24. bibliotēka (Asaru bibliotēka) tiek pārsaukta par Jūrmalas 2. bibliotēku.
  • 1959. gadā Rīgas 28. bibliotēka (Bulduru bibliotēka) tiek pārsaukta par Jūrmalas 3. bibliotēku.
  • 1959. gadā Rīgas pilsētas 19. bibliotēka (Jūrmalas Centrālā bibliotēka) pārsaukta par Linarda Laicena 1. bibliotēku.
  • 1959. gadā Ķemeru pilsētas bibliotēka tiek pārsaukta par Jūrmalas 5. bibliotēku, bet Ķemeru bērnu bibliotēka par Jūrmalas 3. bērnu bibliotēku.
  • 1963. gadā Mellužu prospektā 14 tiek atvērta Asaru bibliotēkas filiāle, kas vēlāk kļuva par Jūrmalas Centrālās bibliotēkas 8. bibliotēku. 
  • 1969. gadā dibināta Kauguru bibliotēka Nometņu ielā 2.
  • 1969. gadā Valteru prospektā 3 tiek atvērta Jūrmalas pilsētas 5. bērnu bibliotēka (vēlāk  Jūrmalas Centrālās bibliotēkas 5. bērnu filiāle).
  • 1969. gadā Linarda Laicena 1. bibliotēkas Bērnu nodaļa tiek atdalīta, izveidojot Dubultu bērnu bibliotēku, pārceļot to uz Strēlnieku prospektu 38a.
  • 1970. gadā tiek atvērta Jūrmalas 3. bibliotēkas (Bulduru bibliotēka) filiāle Priedainē, Lielajā prospektā 19.
  • 1971. gada 31. decembrī dibināta Jūrmalas pilsētas 7. bērnu bibliotēka Varoņu ielā 3.
  • 1974. gadā Jūrmalas 3. bibliotēka (Bulduru bibliotēka) tiek pārcelta uz Edinburgas prospektu 89.
  • 1974. gadā 2. bērnu un jaunatnes bibliotēka pārceļas uz Engures ielu 4.
  • 1974. gadā Jūrmalas pilsētas 7. bērnu bibliotēka pārceļas uz Suvorova ielu 7.
  • 1976. gadā dibināta centralizēta bibliotēku sistēma. Linarda Laicena 1. bibliotēka kļūst par Jūrmalas Centrālo bibliotēku.
  • 1976. gadā Jūrmalas 5. bibliotēka (Ķemeru bibliotēka) kļūst par Jūrmalas Centrālās bibliotēkas 5. filiāli, bet Jūrmalas 3. bērnu bibliotēka kļūst par Jūrmalas Centrālās bibliotēkas 3. bērnu filiāli.
  • 1976. gadā Jūrmalas 2. bibliotēka kļūst par Jūrmalas centralizētās bibliotēku sistēmas 2. filiāli.
  • 1977. gadā 2. bērnu un jaunatnes bibliotēka pārceļas uz Stahanoviešu ielu 18.
  • 1980. gadu sākumā Jūrmalas Centrālās bibliotēkas 5. bērnu filiāle pārceļas uz Asaru kultūras namu Mirdzas ielā 5.
  • 1982. gadā Kauguru bibliotēka  un 2. bērnu un jaunatnes bibliotēka pārceļas uz Talsu šoseju 89.
  • 1991. gadā centralizētā bibliotēku sistēma tiek reorganizēta, izveidojot Jūrmalas bibliotēku apvienību.
  • 1991. gadā Asaru bibliotēkai tiek pievienota Jūrmalas 5. bērnu bibliotēka, tā izveidojot Asaru bibliotēku ar Bēnu nodaļu.
  • 1991. gadā tiek apvienota Jūrmalas Centrālās bibliotēkas 5. filiāle un Jūrmalas Centrālās bibliotēkas 3. bērnu filiāle, izveidojot Jūrmalas bibliotēku apvienības Ķemeru bibliotēku.
  • 1994. gadā Jūrmalas pilsētas 7. bērnu bibliotēka pārceļas uz Slokas bibliotēkas telpām.
  • 1998. gadā 2. bērnu un jaunatnes bibliotēka tiek apvienota ar Kauguru bibliotēku, kļūstot par Kauguru bibliotēkas Bērnu nodaļu.
  • 2000. gada decembrī Slokas bibliotēka pārceļas uz Raiņa ielu 3.
  • 2002. gadā Ķemeru bibliotēka pārceļas uz Tukuma ielu 20.
  • 2003. gada 1. jūnijā Kauguru bibliotēka pārceļas uz Engures ielu 4a.
  • 2007. gadā Slokas bibliotēkai tiek mainīts nosaukums par godu izcilā grafiķa, dzejnieku, bērnu grāmatu autora, ilustratora un slocenieka Alberta Kronenberga 120. dzimšanas dienai – Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka.
  • 2010. gada 1. februārī notiek reorganizācija – Jūrmalas bibliotēku apvienība tiek pārveidota par Jūrmalas Centrālo bibliotēku ar filiālbibliotēkām.
  • 2010. gada 10. maijā Asaru bibliotēka pārceļas uz jaunām telpām Dzimtenes ielā 15. 
  • 2018. gadā Jūrmalas Centrālā bibliotēka un Dubultu bērnu bibliotēka pārceļas uz Strēlnieku prospektu 30.
  • 2022. gadā Dubultu bērnu bibliotēka tiek pievienota Jūrmalas Centrālajai bibliotēkai kā Bērnu nodaļa.
  • 2022. gada 1. oktobrī tiek slēgta Asaru bibliotēka. 
  • 2023. gada 1. februārī Bulduru bibliotēka pārceļas uz Muižas ielu 7.
  • 2023. gada 30. martā Ķemeru bibliotēkai tiek mainīts nosaukums par godu dzejniekam, prozaiķim, publicistam, sabiedriskajam darbiniekam Imantam Ziedonim, kas savu dzīves daļu pavadījis Ķemeros un arī strādājis Ķemeru bibliotēkā – Imanta Ziedoņa Ķemeru bibliotēka.